Sadomājām ar kolēģiem 9.jūlija piektdienā pēc darba pavizināties ar smailēm pa Rīgu, bija interesanti redzēt Rīgu no cita skatu punkta...

Mārtiņa Pakalniņa apraksts:

Piektdien piekritu pēkšņai idejai pabraukt ar divvietīgām plastmasas smailītēm pa Rīgu. Konkrēti - no Andrejsalas pāri pa Daugavu, tad pa Zunda kanālu gar Ķīpsalas otru pusi līdz Swedbankai, tad pāri Daugavai līdz tirgum un tad pa Rīgas kanālu atpakaļ līdz Andrejsalai. Ceļojums interesants, iesaku visiem! Zunda kanāls vispār liekas kā cita pasaule. Nogrimuši un sarusējuši kuģu vraki, gulbji, pīles, koka smarža no zāģētavas, krastā urlas, kas tusējas ar 2-litrīgajiem aliņiem, ūdensrozes (arī baltās!), klusums un pilnīgs miers... Peldot garām Swedbankai pārņem silta sajūta, ka es jau laivā, bet tajā lielajā mājā simtiem cilvēku mani apskauž sēžot savos pelēkajos ofisos pie pelēkajiem datoriem... Tālāk peldot pāri Daugavai jāuzmanās no kuģīšiem, kuru atiksme izrādās tomēr ir diezgan intensīva. Nu un brauciena krāšņākā daļa protams ir Rīgas kanāls. Cilvēki smaida, fotografē un māj ar rokām. Tirgus rajonā zem tiltiem bomžu guļamrajons - guļvietas iekārtotas ne viena vien. Vēl zem kāda tilta ir maza metāla cilpa, kurā izmanīgākie kāzinieki saāķējuši savas piekaramās atslēgas. Pie viena noskaidrojām labāko vietu alus dzeršanai pilsētā - zem tiltiņa, kas savieno Kongresu namu un bioloģijas fakultāti. Tur mierīgi sēž čalīši un malko. Pašvaldības policija tur arī nelien un var skatīties uz garām slīdošajām laivām un kuģīšiem un mierīgi trekterēt. Pēc tam gar Brīvostas ēku jau pa otru kanāla galu ārā un nonākam pavisam citā pasaulē - Andrejsalā. Pasaulē, kur stāv grezni auto un dažāda izmēra jahtas. Pasaulē, kur slāvu meitenes starp sasistām pudelēm, tukšām alus bundžām un citiem atkritumiem izklājušas uz betona savus dvielīšus mierīgi sauļojas. Pasaulē, kur skandināvi pa tiešo no prāmja skrien uz "spirits and wine outlet" un grābj šmigu tādiem kvantumiem, itkā mūžā šņabi nebūtu redzējuši. Izlavierējot pa vidu tam visam cauri nonākam izejas punktā un braucioens ir beidzies. Tā gandrīz nemanot ir pagājušas apmēram divas stundas. Jūtu, ka saulē ir mazliet apdegusi seja un iespējams no airēšanas rīt sāpēs rokas (kas patiesībā tā nemaz nebija). Mazā plastmasas smailīte izrādās stabilāka, nekā sākumā liekas un kaut arī airēju ar tādu pirmo reizi mūžā, liekas ka lai apgāztos, vajag ļoti censties. Drēbes gan izkāpjot ir no šļakatām slapjas, bet karstajā saulē ātri paspēj izžūt. Vēl viens pārsteigums mani sagaida maksājot par braucienu - izrādās, ka minētā cena, ir jāmaksā nevis no personas, bet gan par laivu, kas manā gadijumā nozīmē, ka tā jādala ar 2.

Iesaku arī Tev pamēģināt šo piedzīvojumu. Sīkāka info te: http://luzumpunkts.lv/index.php?option=com_content… Mans fotoaparāts tā arī palika somā ne reizi neizvilkts. Baudīju ar acīm un iesaku darīt Jums tieši tāpat. Ceru, ka Mareks K. pēc iespējas ātrāk samontēs savu megafilmu...

P.S.
Šajā tekstā speciāli ir atstātas drukas un stila kļūdas lai tiem, kas savu laiku pavada meklējot tās manos tekstos, šoreiz nenāktos vilties.
 


Comments

Great site, was just reading and doing some work when I found this page

Reply



Leave a Reply